Mēs braucām 4 šoferi. Praktiski ar vienu pārtraukumu pa vidu: Kijevā. Pārējais - nonstopā. Principā diezgan nogurdinoši, bet faktiski neviens neņēma atvaļinājumu uz Jāņiem. Tāpēc super!
Variants ar busu bija foršs - salasījāmies veci draugi, kas mūsdienu ikdienā tik reti satiekas, un braucām. Mums sanāca apmēram 100..130Ls no galvas ar visu: busa īri, degvielu, BY vīzām, ceļu policiju, ēšanu, gulēšanu, suvenīriem, GSM kartēm, ekskursijām un pat daivingu četriem drosmīgajiem!
Galvenais piedzīvojums bija uz vietas. Jāņos bijām sarunājuši satikties ar citiem latviešim pie Sarkanās klints (Krasnij kamenj). Nopirkām paiku, malku, atradām objektu gan kartē gan navigācijā un braucām. Uzbraucām kalnos pa šauru asfaltiņu. Pēkšņi priekšā vārti! Jau satumst (tas tur ievērojami ātrāk).
Izrādas nacionālais parks. Iebraukšana - maksas.
Un tikai pa dienu.
Zvanam tiem, kas pie klints - šie esot piebraukuši no otras puses, neko par nac parku nezinot...
Skatāmies kartē - tas ir 80Km pa kalnu ceļiem! Skaidrs, ka jāuzpērk sargi, lai ielaiž. Kaut kā nesanāca. Šie reāli noskaitās, kad teicām, ka mūsu draugi ir klinšu kāpēji un kāpj Sarkanajā klintī!!! Tas esot pilnīgi aizliegts!!! Un tūliņ gan mūs gan mūsu draugus arestēs. Ugunskuri!!!? Tas ir cietums uz vietas!!! Te prezidents braucot atpūsties.
Īsāk šķelšanās busa pasažieros: viens grib iet ar kājām: apm 3km pa taisno. Bet kalnos un tumsā!!!
Cits ir pret darbinieku uzpirkšanu. Cits grib braukt 80km. Cits grib meklēt vietu tuvāk. Laidāmies vismaz lapās, kamēr milicija nav klāt....
A beigās izrādās, ka Sarkanās klintis Krimā ir nevis divas, bet trīs!!! Tūrisma ceļveži loģiski norāda uz to, kas ir apskates objekts nac parkā. Bet draugi ir klinšu kāpēji. Un viņu weblapas bez šaubām norāda pavisam citu klinti.
Labais bija tas, ka bija jānobrauc vien kādi 10km - bijām pavisam mierīgā vietā. Ar ugunskuriem. Viens otru nogalinājuši nebijām. Mums bija ugunskurs, alus, teltis, iespējams kāds pat dziedāja. Un viss beidzās ļoti labi