Nu tā, nelielais ceļojums pa brāļu zemi Igauniju ir noslēdzies. Kopā tika nobraukti 2000 km un ceļā pavadītas piecas dienas, degvielai iztērēti aptuveni 90Ls (nav precīzi aprēķini, jo bāka nebija pilna izbraucot un tukša atgriežoties). Pārējie izdevumi, paika guļas vietas, muzeji utt. apmēram 200Ls. Taupības nolūkos kempingā gulējām tikai divas naktis un arī teltī, tas izmaksā aptuveni 6ls ar visu dušas un virtuves izmantošanu, ja grib mājiņu, tad būs ievērojami dārgāk, aptuveni 15 - 30Ls pa nakti.
Tātad, dažas bildes:
Pēdējie sagatavošanās darbi:
Sākām ar Latviju, Rundāles pils apmeklējums:
Kopš pēdējās reizes, kas tur biju ir ļoti daudz izdarīts, tiešām nenovērtējams darbs.
Tālāk Bauskas pils:
Bīriņi un pirmā nakšņošanas vieta
Beidzot esam tikuši līdz Iagunjai, ar prāmi ceļamies pāri uz Sāremu
Sāremas lielākā pilsēta Kuresāre (sorry, ka latviskoju nosaukumus, bet tāpat visi sapratīs par ko runa) ir apmeklēšanas vērta nocietinājuma (jeb pils dēļ), kurā ir arī liels muzejs
Tad vēl nedaudz pati pilsēta, kas ir ļoti sakopta salīdzinot ar daudzām mūsu mazpilsētām
Otrā nakšņošanas vieta bija Sāremas salā, par kempingu atrašanu nav jāuztraucas, jo izbraucot no Kuresāres uz salas galu, kur ir bāka no kuras skaidrā laikā kolku varot redzēt (tajā gan netikām, jo viss bija ciet un sargu nevarējām atrast, laikam pa agru aizbraucām, ap deviņiem) kempingu ir ik pa pārsimts metriem kāds.
Prāmis, kas mūs aizvedīs atpakaļ uz cietzemi ...
gaidam ...
Izstaigājām Hāpsalu vēlā novakarē, arī ļoti skaisti sakopta pilsētele, bet pilī gan tā īsti nebija, ko redzēt, ja nu vienīgi paši mūri, kas atkal bija iespaidīgi.
Tālāk ceļš veda uz Tallinu, bijām diezgan pavēlu tur un nakšņojām mašīnā netālu no pašas pilsētas, jo pa nakti nebiju pārliecināts, ka atradīšu to kempingu pie televīzijas torņa. Vismaz ietaupījām daudu un nebija nemaz tik slikti.
Tallina, televīzijas tornī noteikti ir vērts uzbraukt. Pārējais bez komentāriem ...
Pēdējais apskates objekts bija stāvkrasts un Keilas ūdenskritums netālu no Tallinas. Stāvkrastu arī ir noteikti vērts apskatīt, bet ar ūdenskritumu ir tā, ka to vērts apmeklēt tikai pavasarī un rudenī, jo tagat ūdens bija ļoti maz un nekāda skata.
Tas nu tā īsumā viss. Visā visumā patika, protams, varēja visu to trīs dienās apskatīt, bet gribējās tomār tā mierīgi un bez steigas. Hondiņa izturēja godam, ja neskaita nodegušo svečvadu, tallina tika izbraukta ar trīs cilindriem, pēc tam gan sameklēju vienu vada galu, sataisīju un ir nobraukti jau kādi 1000km un nekādu problēmu.