Skatos, ka ir pagājuši tieši 2 mēneši kopš pirmā mana ieraksta par šo auto. Pa šo laiku šis tas ir noticis. Līdz ar pirmā sniega ierašanos janvāra padsmitajos datumos auto atgriezās no elektriķa, kas sastādīja garu sarakstu ar kurā bija minēts, kura detaļa vēl ir glābjama, bet kura ir metama. Tā kā no virsū esamajām ziemas riepām īpaši daudz nekas nebija palicis, lai ar tām pārvietoties pa sniegu, tad Lupo tika nolikts malā. Vēl pēc neilga laika tikti uzsākti remontdarbi. Tika noskrūvētas visas detaļas, kuras prasījās pēc nomaiņas vai remonta. Tai skaitā tika izcelts laukā motors ar kārbu, lai varētu to jaukt vaļā un meklēt kāpēc tas tā dūmo. Vienu jauku vakaru šis process tika arī izveikts. Un līdz pat šim brīdim auto izskatās kaut kā lūk tā:
Tā kā sapratu, ka īsti man pašam nav vairs laika motoru defektēt un pēc tam skrūvēt kopā, šis darbs tika uzticēts kādam citam. Par šo kādu citu pastāstīšu, tad, kad šis auto ripos un būs attaisnojis remonta izmaksas.
Pēc defektācijas tika saprasts, ka vaina acīmredzot būs eļļas gredzenos, kurus tad ar mainīs. Pārējos gredzenus atstās vecos, jo tiem nebija nekādas vainas, turklāt nebūs "jāmokās" ar motora piebraukšanu pēc remonta.
Defektācijas laikā tika noskaidrotas dažas nepatīkamas lietas:
Kloķenē otrā klaņa kakliņā bija plaisa, kas noveda pie attiecīgās šāles bojājumiem. Pirmā cilindra šāle ar bija noķērusi kādu lielāku smilšu graudu. Šo faktu rezultātā tika sameklēta cita kloķene. Viegli gan tas nebija, jo šādas kloķenes nāk tikai 1.6L 16v motoriem. Tā kā variantu nebija daudz, tad kloķeni vajadzēja iegādāties komplektā ar visu bloku un tajā ietilpstošām detaļām.
Salīdzinot kloķenes tās tomēr nedaudz atšķīrās, bet ne tajos parametros, lai jauno nevarētu uzlikt.
Pēc jaukšanas vēl tika konstatēts, ka kāds kaut ko jau ar to motoru bija darījis. Bija iesākti kaut kādi uzlabošanas darbi, bet laikam netika pabeigti līdz galam. Turklāt virzuļos tika atrastas dažu vārstu neveiksmīgas laulības saites ar vārstiem.
Tā ka izskatās, ka šis motors ir šo un to paspējis piedzīvot savā neilgajā mūžā.
Pēdējā lieta, kas šķita nepārāk glaimojoša bija anormālais vecas vai nekvalitatīvas eļļas atstātās pēdas it visur. sākot no galvas, beidzot ar gandrīz aizdambētu eļļas uzsūcēja kanālu...
Nākošā nepatīkamā lieta bija esošo vadīklu sadilums. Nācās arī tās visas nomainīt. Gaidīt nevajadzēja, jo Apē bija Mahle ražojumi, bet tās izrādījās nedaudz par lielu... Bija jāņem lietā kaut kādi palīglīdzekļi, lai vārsti nesprūstu.
Nākošā lieta bija, ka speciāli sūtītajiem Mahle gredzeniem (šeit atkal detaļas der tikai no 1.6L 16v motoriem, kurus Latvijā var sastapt salīdzinoši ar 1.4L 16v ļoti reti ) nepieciešamie eļļas gredzeni izrādījās pārāk lieli!!! Abi pārējie gredzeni bija pareizajā lielumā... Nācās tos saīsināt...
Visam pa virsu auto tiks pie jauna sajūga komplekta. Vecais bija tik tālu nobraukts, ka sajūga kniedes ir bez maz vai nodilušas līdz galam...
Pagāja zināms laiks līdz tika pasūtītas nepieciešamās detaļas. Pa sūtīšanas brīdi visas detaļas tika izpeldinātas ultraskaņas vannā. Ar šo procesu tika panākts, ka visas lietas tagad izskatās kā jaunas. Pie reizes stipri sarūsējušo bloku notīrīja un nokrāsoja pie reizes paķerot līdzi vēl dažas ārēji vizuālas detaļas. Nu tā, lai būtu kur aci piesiet.
Tad nu lūk šodien saņēmum motoru atpakaļ.
Bez nepieciešamā remonta tika piestrādāti galvas kanāli, pareizākā leņķī iefrēzētas vārstu sēžas.
Bija jau nepacietīga doma, ka pa šīm garajām brīvdienām visu salikšu savās vietās un varēšu jau izbraukt, bet tika konstatēts, ka vajadzētu vēl dažas lietas, pārsvarā dažādi kronšteini, kas palika pie manis arī nopucēt un nokrāsot. Turklāt biju aizmirsis par dažā blīvēm, kas nepieciešamas, lai pabeigtu motora salikšanu līdz galam.
Tā ka visticamāk pirmais izbrauciens būs kaut kad aprīļa beigās.
Bet ar šo darbi vēl nebeigsies. Vēl ir nepieciešamas dažādas detaļas un remontdarbi, lai auto būtu normāli braucams...