Stalins » 2008/Mar/02, 22:20
Braucu viendien uz Latgales pusi, uz Rēzekni. Braucu, laiks normāls, sauss,kaut mazliet samācies, asfalta lenta slaidos līkumos redzama jau taalu uz priekšu, citu auto praktiski nav, kāads pajūgs šur tur ceļa malā, vai vientuļš gājējs gumijas zābakos praktiskā solī.....
Passāta motors mierīgi murrā, spidometra bultiņa aizvirzījusies jau gabaliņu pa labi no 100 km/h atzīmes, tahometra bultiņa tuvoj....āā, tahometra man nav( versija ar pulksteni), odometrs- labi ,nav būtiski....., tātad braucu, pēkšni spogulī ielec, jā tieši ielec, jo ātruma pārsvars bija KRIETNS, jaunais Subaru WRX un uzsāk apdzīšanas manevru ļoti bezkaunīgā stilā, tā it kā manis ar uzticamo cīņubiedru VW Passat(sarunvalodā saukts vienkārši Dīzels) vispār nemaz nebūtu šajā eksistences posmā....
Saprotamies bez vārdiem....Mana labajai kājai izspiest cauri grīdai akseleratora pedāli traucē kaut kāda muļķīga skrūve zem tā, kurā šis atmetas, bet efekts šai darbībai ir...kaut paātrinājums nav raķetes, pat ne meteoroloģiskās zondes cienīgs, tomēr tas ir un spidometra bultiņa to apstiprina- 110,130,140,150,155,156....158....ar to pietiek,lai pa telefonu runājošais Subaru vadītājs nokļūtu godpilnajā otrajā vietā mūsu mikromačā!!!..
atrauties būtiski gan neizdevās...
Pēc sekundes pamanu subaaru blakus....Uz to pusi neskatos, izliekos, ka neredzu sev veltītos žestus... ... ....strauji tuvojas krustojums ar galveno ceļu, kāds pavisam noteikti šo cīņu zaudēs, sekundes velkas ilgi kā mūžība un pavisam ikdienišķa priekš Latvijas ceļiem situācija pārtop filozofiskā kategorijā- VAI ES ESMU TAS, PAR KO SEVI UZSKATU?.....
Es pamodos.