Šorīt bikuc adrenalīna noķēru uz tukšas ielas. Mierīgā garā nogriežos no Saharova uz Deglava, bet autiņš sadomā braukt pa citu trajektoriju. Pēc brīža tik pat neuzkrītoši autiņš atgriežas iepriekšējā trajektorijā un turpinam ceļu. Pirmā doma - neesu laikam pamodies, gļuks. Te spogulī ieraugu ka man aiz muguras ~50m viens pirmajā joslā mācās dejot baletu ar baltu japāni. Tātad gļuks kolektīvs...
Lēnām ripinu tālāk (galvā notiek visai haotiska darbība) un jūtu maigu motoreļļas smaržu.... Kā tad! Kāds labi eļļu nomainījis ar svaigo porciju iesmērējot krustojumu.
Uz slapja asfalta ņifiga neredz ka kautkas izlijis.
Noveicās ļļļōōōōōti afigenna, jo parasti to pagriezienu eju visai "dinamiski". Šoreiz īsi pirms manis krustojumā stāvētāju porcija izripinājās, aiz kam man bija mazs ātrums.
Uzzvanījām uz 112 - šie jau mašīnu bija izsūtījuši, kāds vēl bija zvanījis. Savienoja ar operatīvo vadības centru (vai kā viņu tur) lai šiem arī pastāsta kur Rīgā vasaras laikā ir pieejama bezmaksas slidotava.
Vispār jau visus zaudējumus no eļļas savākšanas un negadījumiem dēļ eļļas būtu jāpiedzen no tā kretīna kas nespēj aizskrūvēt karterī eļļas skrūvi. Ja pats mainīja eļļu - pats lai arī maksā. Ja autoservisā - tad autoserviss lai maksā. Mošk rokas mazliet iztaisnosies.
Pat uz sausa asfalta neliels svaigas eļļas pleķītis pataisa apstāšanos neiespējamu (izbaudīts dažus gadus atpakaļ). Pofig kādā ātrumā un ar kādu distanci. Vienīgais ko var darīt - katapultēties.
Grāmatvedība, nodokļu optimizācija un konsultācijas. IT risināumi. Forex. storms[at]mansmaks.lv